detineo

Latin

Etymology

From dē- +‎ teneō (“hold; restrain”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːˈti.ne.oː/, [d̪eːˈt̪ɪneoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈti.ne.o/, [d̪eˈt̪iːneo]

Verb

dētineō (present infinitive dētinēre, perfect active dētinuī, supine dētentum); second conjugation

1. to hold or keep off or back, detain, check

   Synonyms: refrēnō, arceō, prohibeō, impediō, retineō, perimō, officiō, interclūdō, intersaepiō, cohibeō, exclūdō, obstō, saepiō, reprimō, premō

   Antonyms: līberō, eximō, absolvō, excipiō, exonerō, ēmittō

2. to delay, hinder, lengthen; occupy, engage, stop

   Synonyms: retardō, tardō, moror, cūnctor, differō

Conjugation

Conjugation of dētineō (second conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētineō	dētinēs	dētinet	dētinēmus	dētinētis	dētinent
	imperfect	dētinēbam	dētinēbās	dētinēbat	dētinēbāmus	dētinēbātis	dētinēbant
	future	dētinēbō	dētinēbis	dētinēbit	dētinēbimus	dētinēbitis	dētinēbunt
	perfect	dētinuī	dētinuistī	dētinuit	dētinuimus	dētinuistis	dētinuērunt, dētinuēre
	pluperfect	dētinueram	dētinuerās	dētinuerat	dētinuerāmus	dētinuerātis	dētinuerant
	future perfect	dētinuerō	dētinueris	dētinuerit	dētinuerimus	dētinueritis	dētinuerint
passive	present	dētineor	dētinēris, dētinēre	dētinētur	dētinēmur	dētinēminī	dētinentur
	imperfect	dētinēbar	dētinēbāris, dētinēbāre	dētinēbātur	dētinēbāmur	dētinēbāminī	dētinēbantur
	future	dētinēbor	dētinēberis, dētinēbere	dētinēbitur	dētinēbimur	dētinēbiminī	dētinēbuntur
	perfect	dētentus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētentus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētentus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētineam	dētineās	dētineat	dētineāmus	dētineātis	dētineant
	imperfect	dētinērem	dētinērēs	dētinēret	dētinērēmus	dētinērētis	dētinērent
	perfect	dētinuerim	dētinuerīs	dētinuerit	dētinuerīmus	dētinuerītis	dētinuerint
	pluperfect	dētinuissem	dētinuissēs	dētinuisset	dētinuissēmus	dētinuissētis	dētinuissent
passive	present	dētinear	dētineāris, dētineāre	dētineātur	dētineāmur	dētineāminī	dētineantur
	imperfect	dētinērer	dētinērēris, dētinērēre	dētinērētur	dētinērēmur	dētinērēminī	dētinērentur
	perfect	dētentus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētentus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dētinē	—	—	dētinēte	—
	future	—	dētinētō	dētinētō	—	dētinētōte	dētinentō
passive	present	—	dētinēre	—	—	dētinēminī	—
	future	—	dētinētor	dētinētor	—	—	dētinentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dētinēre	dētinuisse	dētentūrum esse	dētinērī	dētentum esse	dētentum īrī
participles		dētinēns	—	dētentūrus	—	dētentus	dētinendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dētinendī	dētinendō	dētinendum	dētinendō	dētentum	dētentū

Derived terms

• dētentiō
• dētentō
• dētentor
• dētentus

Related terms

• abstineō
• attineō
• circumteneō
• contineō
• distineō
• obtineō
• pertineō
• retineō
• sustineō
• teneō
• trānstineō

Descendants

• Asturian: detener
• Catalan: detenir
• English: detain
• Franco-Provençal: dètegnir, dètiendre
• French: détenir
• Galician: deter
• Italian: detenere
• Occitan: deténer, detendre, detenir
• Old Galician-Portuguese: detẽer
• Portuguese: deter
• Romanian: deține
• Sicilian: ditèniri
• Spanish: detener

References

• “detineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detineo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• detineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.